Pūt, vējiņi (dziesma)
- Šis raksts ir par dziesmu. Par kinofilmu skatīt rakstu Pūt, vējiņi (filma).
Pūt vējiņi (lībiski Pūgõ tūļ — 'pūt, vēj') ir sena lībiešu kāzu dziesma, kas folklorizējusies un tiek uzskatīta par latviešu tautasdziesmu. Tiek uzskatīts, ka tā radusies pie Daugavas līviem Vidzemē. Dziesmas vārdos tiek stāstīts par Lībiešu puisi, kas ar laivu devies pie mīļotās uz Kurzemi, vēlēdamies viņu precēt.[1] Dziesma labi pazīstama arī Igaunijā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dziesmu (pirmo pantu) pirmoreiz publicējis Rūjienas mācītājs Gustavs fon Bergmanis 1807. gadā. Dziesmas melodiju pirmoreiz publicējis Jānis Cimze 1872. gadā. Mūsdienās vispazīstamākā ir Andreja Jurjāna 1884. gadā veiktā dziesmas apdare četrbalsīgam a capella jauktajam korim. Tā kļuva populāra Piekto Vispārējo Dziesmu svētku laikā — 1910. gada 20. jūnijā, kad apvienotais jauktais kopkoris paša komponista virsvadībā sniedza šīs dziesmas pirmatskaņojumu. „Pūt, vējiņi” tika dziedāti visos tālākajos kordziedātāju un dziesmu mīļotāju saietos (6., 8., 10. — 13., 16., 20., 23., 24. Vispārējos Dziesmu svētkos un simtos dziesmu dienu) gan Latvijā, gan arī trimdas latviešu kopkoru koncertos Amerikā, Austrālijā un Eiropā. Tāpat kā pēckara okupētajā Latvijā, arī ārzemēs šis tautas svētkos atskaņotais kanons daudzviet un daudzkārt klausītājiem un dziedātājiem bijis it kā Latvijas Valsts himnas simbols.[2]
1989. gadā Kanādas latviešu komponists Imants Ramiņš pēc Vankūveras kamerkora diriģenta lūguma sacerēja jaunu „Pūt, vējiņi!” apdari turnejai uz Baltijas valstīm. Pēc Ramiņa atmiņām, „kad kanādiešu koris Rīgā sāka to dziedāt, publika cēlās kājās, bet koristi brīnījās, nesaprazdami, kāpēc.”[3]
2018. gadā "Pūt, vējiņi" ieguva 20. vietu Radio SWH rīkotajā LVtop100 aptaujā.[4]
Dziesmas teksts lībiski un latviski
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lībiski | Latviski |
Pūgõ, tūļ, ja ajā laijõ, Ajā mīnda Kurāmōl! Tȭitõs Tȭitist, bet ist āndat, Kīngan rō ma jarā jūond um, Pōlaks, pallõs, krūogõnikā, Tulāb sigž, ma võtāb nāista, |
Pūt, vējiņi, dzen laiviņu, Aizdzen mani Kurzemē. Solīt sola, bet nedeva, Kuru krogu es izdzēru, Pats paņēmu līgaviņu, Jājat, tautas, pagaidati, |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «VISU LAIKU LABĀKĀS SIMTGADES DZIESMAS». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 31. decembrī. Skatīts: 2018. gada 1. decembrī.
- ↑ Latvijas kultūras kanons
- ↑ Inese Lūsiņa (2004. gada 13. jūlijs). Pēc dzīves pirmās nodaļas. Diena. Atjaunināts: 2016. gada 7. martā.
- ↑ «Visu laiku labākās simtgades dziesmas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 31. decembrī. Skatīts: 2018. gada 1. decembrī.